Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Baldones observatorijas izbraukuma pasākums Ķekavā.
Pēdējās izmaiņas veiktas:
30.08.2017

Nāc vērot aizraujošu fizikas un ķīmijas eksperimentu šovu.

LU Astrofizikas observatorija Baldonē

                                                        

"Gada balvas zinātnē 2016" apbalvošanas ceremonijā balva tiks pasniegta dr.phys. Ilgmāram Eglītim (Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūts)

Šogad "Gada balvas zinātnē 2016" apbalvošanas ceremonijā balva tiks pasniegta dr.phys. Ilgmāram Eglītim (Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūts) par Saules sistēmas mazo planētu - asteroīdu pētījumiem.

Šī 8 gadus ilgušā pētījuma ietvaros tiek veikts debess monitorings ar Šmita teleskopu Baldonē, lai ekliptikai tuvos rajonos meklētu jaunus asteroīdus un virs 60 grādiem augstos debess apgabalos meklētu NEO (Near Earth Objects) tipa objektus. Šādā veidā ir atklāti 48 jauni asteroīdi, iegūtas 3511 astrometriskās mazo ķermeņu pozīcijas, kas deva iespēju precizēt 826 asteroīdu orbītas un 10 vislabāk izpētītajiem iedot nosaukumus.Projekta rezultāti ir svarīgi, lai nodrošinātos no asteroīdu draudiem (postījumi nelielu asteroīdu krišanas rezultātā, kodolziemai līdzīgs rezultāts vai milzu cunami vilnis liela asteroīda krišanas gadījumā okeānā). Pētījuma gaitā tiek pilnveidota Šmita teleskopa optiskā sistēma. Būtiski, ka šo izstrādi varēs piedāvāt ieviešanai citām observatorijām, lai padarītu efektīvākus novērojumus ar Šmita tipa teleskopiem.

LU Astronomijas institūtā ar šo pētījumu pamatā nodarbojas Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, savulaik īslaicīgi piesaistot studentus – Arturu Barzdi un Oļesju Smirnovu. Pie teleskopa optiskās sistēmas uzlabošanas ir darbojušies Dr.phys. Māris Ābele un astronomijas tehniķis Raimonds Eglītis. Par ieguldījumu teleskopa elektroniskās sistēmas pilnveidošanā jāpateicas LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniekiem Aigaram Apsītim, Jānim Blahinam un zinātniskajam asistentam Viesturam Silamiķelim, bet par atbalstu – Asociācijai FOTONIKA-LV. Projekts tiek realizēts ciešā sadarbībā ar Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu.

14.02.2017 plkst.16 Rīgas Motormuzejā notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Zinātnes fonda “Gada balvas zinātnē 2016” svinīgā apbalvošanas ceremonija.

https://www.youtube.com/watch?v=uvncWPoKopg

                                                   

Zināmais nezināmajā Ambiciozs projekts - nosūtīt zondi starpzvaigžņu telpā uz Zemei tuvāko zvaigžņu sistēmu

Saules sistēmas mazo planētu asteroīdu apzināšanas projekts

Pagājušā gada nogalē Latvijas Zinātņu akadēmija ikgadējā konkursā apkopoja gada zinātniskos sasniegumus Latvijā. Viens no tiem ir Astronomijas institūta apkopotais pētījums par Saules sistēmas mazo planētu asteroīdu eksistenci, to orbītām un uzvedību. Pētījums sākts jau 2008. gadā sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūta. Ideja par pētījumu sākusies neliela pārpratuma dēļ, aplūkojot attēlu, kurā bijis redzams kaut kas komētai līdzīgs, kas beigās izrādījies vien bildes defekts, atklāj Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Ilgmārs Eglītis.

Astoņu darba gadu laikā atklāti 48 jauni asteroīdi. Tiem arī doti vārdi, piemēram, 2014. gadā atklātiem asteroīdiem doti nosaukumi par godu mūsu zinātniekiem - tagad Saules sistēmā riņķo asteroīdi "Blumbahs" un "Canders". Viens no tiem nosaukts par godu slavenā krievu zinātnieka Mendeļejeva līdzgaitniekam Fricim Blumbaham, kurš bija viens no cilvēkiem, kas Latvijā pie Fizikas institūta veidoja Astronomijas sektoru un kļuva arī par tā vadītāju. Savukārt, otrs asteroīds nosaukts par godu Rīgā dzimušajam raķešu dzinēju konstruēšanas pionierim Krievijā - Frīdriham Canderam. Taču par nosaukumiem kalpo ne tikai astronomijā nozīmīgas personas.

Pētījuma mērķis ir līdz 2020. gadam apzināt 90% asteroīdu, kas klejo mūsu Saules sistēmā. Mērķis ir ambiciozs, ņemot vērā, ka pie tā strādā vien trīs, četri pētnieki, no Latvijas puses iepriekš ir strādājuši arī pāris studenti, bet šobrīd darbojas vien pats Ilgmārs Eglītis.

2017.01.04

lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/ambiciozs-projekts-nosutit-zondi-starpzvaigznu-telpa-uz-zemei-tu.a79435/

 

                                                     

Pabeigti Baldonē atklātā unikālā asteroīda Saule pētījumi

 Asteroīds Saule=2008 OS9=Nr428694

Pirmo reizi asteroīds tika novērots 2008. gada 29/30.jūlija naktī Astrofizikas observatorijā ar Baldones Šmita teleskopu (novērotājs Ilgmārs Eglītis). Lādiņsaites matricas attēlu apstrāde un mērījumi ir veikti Viļņā, Teorētiskās Fizikas un Astronomijas institūtā, tāpēc oficiālie asteroīda pētnieki ir K. Černis, I. Eglītis. Atklāšanas brīdī jaunais asteroīds bija diezgan spilgts objekts, spožāks par 17 zvaigžņlielumu, un strauji (1 grāds dienā) pārvietojās dienvidu virzienā Ūdensvīra zvaigznājā. Asteroīds nonāca vistuvāk Zemei 2008. gadā. 15. augustā (9 miljoni km), tā spožums sasniedza 15 zvaigžņlielumu un kustības ātrums debesīs bija 12 grādi dienā. Kā izrādījās tas bija apmēram 600-800 m diametra liels Apollo tipa objekts, kas pietuvojas Saulei tuvāk nekā Venēra  un šķērso Zemes orbītu ik pēc 2 gadiem. Tā paša gada 31. jūlijā asteroīdu apstiprināja ar novērojumiem Linkolna observatorijā (LINEAR observatorija, New Mexico, ASV). Pirmajā novērojumu nedēļā dažādi teleskopi savāca vairāk par 800 šī unikālā objekta fotometrisko  mērījumu. Tas ļāva konstatēt, ka asteroīds izdara vienu apgriezienu  ap savu asi 8.43 stundās. Septiņu novērošanas gadu laikā ir uzkrāti arī 512 astrometriskie mērījumi. Asteroīda orbīta ir stipri izstiepta (ekscentriskums ir 0,65). Tika konstatēts, ka objekts ap Sauli apgriežas 2 gados un 5 dienās. Pēdējo reizi objekts bija vērojams 2015. gadā. 28. martā Mount Lemmon Observatorijā (Arizona, ASV). 2016.gadā Starptautiskā Astronomijas Savienība (SAS) apstiprināja šim asteroīdam nosaukumu Saule. Dieviete Saule ir lietuviešu galvenā dieva Praamžiaus meita. Šī dieviete ir svarīga arī latviešu tautas mitoloģijā, tāpēc pēc abpusējas atklājēju vienošanās tika nolemts tieši šo nosaukumu virzīt uz SAS. Asteroīds Saule=Nr428694, atkal būs labi redzams 2021.gada sākumā Čūskas zvaigznājā.

 

Asteroīds Eglītis=2007 FU20=Nr320153

2007.gada 23.martā Moletai Astronomiskajā Observatorijā ar Maksutova (00.35 / 00.51 m) teleskopu tika atklāts asteroīds, kam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 2007 FU20. Jaunatklātais objekts  bija 20. lieluma un virzījās Lauvas zvaigznājā uz austrumiem no spožās σ Leo zvaigznes . Šis asteroīds atkārtoti tika novērots 24.marta vakarā Mt. Bigelov Observatorijā Arizonā (ASV). Tika konstatēts, ka mazā planēta riņķo pa asteroīdu joslas ārējo daļu un tās apriņkošanas laiks ap Sauli ir 5 gadi un 215 dienas.  Asteroīda izmērs sasniedz apmēram 4 km diametrā. Atklāšanas brīdī tā attālums no Zemes bija 322 miljoni km (no Saules 462 milj. km). Pēdējo reizi asteroīds tika novērots  2013.gadā. 11.aprīlī  Purple Mountain observatorijā (Ķīnā) Vēršu Dzinēja zvaigznāja dienvidu pusē. Asteroīda orbītas plakne par 16 grādiem atšķiras no ekliptikas. Starptautiskā Astronomijas Savienība pēc Lietuvas astronomu ierosinājuma deva šim Lietuvā atklātajam asteroīdam nosaukumu Eglitis. Asteroīds Eglītis, atkal būs labi redzams augstu virs horizonta Lauvas zvaigznājā 2018.gada februārī tā opozīcijas laikā.

Baldones observatorijas Šmita teleskopa paviljons
Ilgmārs Eglītis vadošais pētnieks Institūta direktors LU Astronomijas institūts
Ilgmārs Eglītis  vadošais pētnieks Institūta direktors LU Astronomijas institūts

                                                                                                                         

Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc 11 gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē 2016. gadā

Saules sistēmas mazo planētu - asteroīdu pētījumi

Dr.phys. Ilgmārs Eglītis
Latvijas Universitātes Astronomijas institūts

72 publikāciju ciklā apkopoti ilggadīgi mazo planētu pētījumu, kas veikti Baldones observatorijā, rezultāti. Atklāti 48 jauni Saules sistēmas asteroīdi un precizētas 826 asteroīdu orbītas, pateicoties 3511 mazo ķermeņu astrometrisko pozīciju noteikšanai. Pilnveidota teorija Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

www.lza.lv/index.php

                                    

Skaiti zvaigznes, neskaiti laiku!

                                                           

Baldones observatorija iegūst pārsteidzošu rezultātu

1966.gadā uzsāka darbu divpadsmitais lielākais pasaules Šmidta sistēmas teleskops Baldones observatorijā. Regulāru novērojumu rezultātā ir izveidojies astronomisko liela lauka fotoplašu arhīvs, kurš satur 22000 tiešo un 2300 spektrālo uzņēmumu. Katrs astronomiskais uzņēmums pārklāj 19 kvadrātgrādu lielu debess apgabalu un ir unikāla datu krātuve, kura satur informāciju par līdz pat 50000 debess objektu izvietojumu, spožumu un temperatūrām.

Līdz šim manuālām mērīšanas metodēm izdevies izmantot tikai 2-3% no šīs informācijas. Tāpēc 2012. gadā  tika uzsākta astronomisko uzņēmumu digitalizācija un tālākā skanu apstrāde. Rezultātā iegūstamie zvaigžņu, galaktiku, asteroīdu un komētu koordinātu, krāsu un spožuma mērījumi var tikt izmantoti visdažādāko astronomisko uzdevumu risināšanā.

Lai arī tika no šī projekta sagaidīti nozīmīgi rezultāti tomēr tas, kas tika iegūts pārsteidza  mūs un arī mūsu sadarbības partnerus digitālo uzņēmumu apstrādē no Ukrainas Galvenās Astronomiskās observatorijas. Jau pirmo apstrādāto skanu rezultātu, kuri iegūti ekliptikas zonā, salīdzinājums ar Mazo Planētu Centra asteroīdu datu bāzi parādīja, ka uz Baldones Šmita teleskopa pieciem uzņēmumiem ekliptikas zonā atrodami 19 asteroīdi. Pie tam trīspadsmit no tiem ir novēroti ilgi pirms to atklāšanas datuma (skat. tabulu).

Šis rezultāts ir ne tikai negaidīts, bet arī parāda lielo Šmita teleskopa astronomiskā arhīva lielo zinātnisko potenciālu. Darbs pie fotoplašu digitalizācijas un skanu apstrādes Baldones observatorijā turpinās.

Asteroīdu saraksts, kuri novēroti pirms to atklāšanas datuma:

Asteroīda numurs

Asteroīda vārds (atklāšanas gads)

Novērotās koordinātes

Spožums vai V, vai B, vai R, vai U sitēmā

 O-C  Novēroto un aprēķināto koordināšu starpība loka sek.

Spožuma starpība B-V vai V-V vai R-V vai U-V

 

 

α (hhmmss)

δ(ggmmss)

 

∆α

∆δ

 

Plates numurs= 2492;   UT novērošanas 1973-01-01.869005 V plate (efemerīda JPL DE431)

2222

Lermontov (1977)

055721.505

+232045.485

14.22

-.51

-.67

 -.59

4095

Ishizuchisan (1987)

060542.953

+215512.142

15.87

-.75  

  .15

 -.64

5588

Jennabelle (1990)

061027.128

+234945.758

16.50

 .04

-2.00

  .03

8260

(1984 SH)

060916.957

+215506.721

18.25

-.33  

  .60 

1.27

14221

(1999 WL)

055454.716

+223035.140

15.62

 .56  

 -.06 

 -.85

Plates numurs=2496;   UT novērošanas 1973-01-01.883241 R plate (efemerīda JPL DE431)

5877

Toshimaihara (1990)

055150.141

+232721.981

15.25

    1.03 

 -.36  

-1.38

7346

Boulanger (1993)

055557.298

055557.298

15.40

 .45 

  .10  

-1.38

11974

Yasuhidefujita (1994)

060111.237

+214944.567

 15.63

 .32

-.16  

-1.43

22282

(1995 RA)

061122.090

+233152.166

15.33

 -.42

.17

-1.21

26629

Zahller (2000)

055504.277

+225918.455

16.12

 .37 

  .23 

 -.99

Plates numurs= 3511;   UT novērošanas 1974-03-12 21:16:54  B plate (efemerīda JPL DE431)

2659

Millis (1981)

060658.341

+222218.864

16.59

 .38

-1.06 

 -.18

Plates numurs=15652;   UT novērošanas 1987 03 24.954630  U plate (efemerīda JPL DE431)

5914

Kathywhaler (1990)

122048.075

+122110.133

17.13

.52

-.41

.70

Plates numurs=15661;   UT novērošanas 1987 03 25.929259  U plate ( efemerīda JPL DE431)

7472

Kumokiri (1992)

123316.961

+131747.445

16.16

 .35

.09

.28

Lielā talka Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijā 22.04.2016

Pētnieki ar Baldones Šmita teleskopu atklājuši septiņus jaunus asteroīdus

  Rudens novērošanas sezonā ar Baldones Šmita teleskopu Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai izdevies atklāt septiņusus jaunus asteroīdus, kuri Mazo Planētu Centra sarakstā reģistrēti ar pagaidu apzīmējumiem 2015 TW238; 2015 TN260; 2015 TC23; 2015 TO260; 2015 TQ260; 2015 TG350; 2015 TC350.


Pirmie divi no tiem ir 19, bet pārējie 20 redzamā zvaigžņlieluma objekti. Asteroīdu 2015 TC23 ir izdevies novērot ilgāku laika posmu, tāpēc šī 1 km lielā objekta orbīta iezīmēta jau precīzāk nekā pārējiem. Jāpaiet vēl trīs līdz piecu gadu ilgam pētījumu periodam, līdz asteroīdi iegūs precīzus orbītu parametrus, tiem tiks piešķirti numuri un nobeigumā arī nosaukumi. Līdz šim Astrofizikas observatorijā veiktie pētījumi ļāvuši dot nosaukumus jau deviņiem Saules sistēmas mazajiem ķermeņiem .


Pētījumus veic LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis sadarbībā ar Viļņas Universitātes Teorētiskās Fizikas un Astronomijas institūta vadošo pētnieku Kazimieru Černi.

09.05.2016 novērojama reta parādība – Merkura tranzīts.

 

Gandrīz Saules vidū var redzēt nelielu melnu apli, kas septiņu stundu laikā lēnām pārvietojas pāri Saules diskam.

Lai gan Merkura tranzīts notiek biežāk nekā Veneras tranzīts, tomēr ne vienmēr to var novērot katrā Zemes reģionā, jo tas redzams tikai dienas laikā. Iepriekšējo reizi šī parādība bija vērojama pirms 13 gadiem, bet nākamreiz būs  pēc trim gadiem.

Merkura tranzītu drošības dēļ drīkst novērot tikai caur speciāliem blīviem filtriem – tāpat kā Saules aptumsumu.

Saules aptumsuma vērošana

Aicinam ikvienu interesentu – gan skolēnus, gan pilsētas iedzīvotājus un viesus uz kopīgu Saules aptumsuma vērošanu š.g. 20. martā. Aptumsumu būs iespējams novērot ar tā palīdzību projicējot Sauli uz ekrāna.

Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā, atkarībā no aptumsuma fāzes, Saule vizuāli atgādina Mēness sirpi.

Pasākuma norises vieta – Astrofizikas observatorija Baldonē
Pasākuma norises datums un laiks – 2015. gada 20. martā plkst. 10:40

BRĪDINĀJUMS: Nekādā gadījumā nevērot saules aptumsumu ar neapbruņotu aci vai binokli bez drošiem gaismas filtriem. Pilnīgu drošību acīm sniedz tikai šim mērķim domāti, rūpnieciski ražoti un sertificēti gaismas filtri.

Ilgmāra Eglīša atklātie asteroīdi. Latvijas Radio 1

Raidījumā Zināmais nezināmajā kopā ar Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktoru, vadošo pētnieku, Astrofizikas observatorijas Baldonē vadītāju fizikas doktoru Ilgmāru Eglīti. Saruna ir par viņa paša atklātajām mazajām planētām un Saules sistēmā riņķojošiem asteroīdiem, kas tagad iemūžina divu izcilu Latvijas zinātnieku vārdus - Blumbahs un Canders. Kādi ir šie asteroīdi un kā Baldones observatorijā atklāti šie un daudzi citi?

(2015.02.02.Latvijas Radio1).

Swedbank gudro punktu Ģimenes muzeju diena 31. janvārī - Zvaigžņu observatorija Baldonē

Zinoši un atsaucīgi gidi

2015.gada jaunumi Baldones observatorijā

LU Astronomijas institūtā


    Saules sistēmas mazo ķermeņu novērojumi un orbītu aprēķini 2014.gadā ļāvuši LU Astronomijas institūta vadošajam pētniekam Ilgmāram Eglītim dot  nosaukumus vēl diviem no 42 Baldones Astrofizikas observatorijā atklātajiem asteroīdiem. 1,5 km lielajam asteroīdam Galvenajā asteroīdu joslā 2008 OZ1 = Nr.352646 dots vārds “Blumbahs”.

1946.gada 1.jūlijā Fricis Blumbahs, slavenā krievu zinātnieka Mendeļejeva līdzgaitnieks, kopā ar vēl pieciem Latvijas zinātniekiem veidoja Astronomijas sektoru pie Fizikas institūta un kļuva par tā pirmo vadītāju. Šī sektora dibināšana bija pirmais solis Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas (tagad LU Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorijas) izveidē.  2014 gadā F.Blumbaham atzīmēja 150 gadadienu kopš viņa dzimšanas.

      Otrs 2014.gadā numurētais LU Baldones observatorijā atklātais asteroīds 2008 OS18 = Nr. 332530 turpmāk nesīs vārdu “Canders”. Asteroīda diametrs ir 2 km un arī tas ir Galvenās asteroīdu joslas ķermenis.

       Frīdrihs Canders dzimis Rīgā un ir raķešu dzinēju konstruēšanas pionieris Krievijā, kā arī viņš veicis starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķināšanu. Candera  vadībā tika izgatavota viena no pirmajām PSRS raķetēm GIRD-X ar šķidrā kurināmā dzinēju, kura tika veiksmīgi izmēģināta 1933.gada 25.novembrī.

    2014.gadā sekmīgi pabeigti ekstremāli metālnabadzīgas zvaigznes HE0056-3022 spektroskopiskā analīze. Spektru novērojumi tika iegūti ar "Nordic Optical Telescope" (NOT) un FIES spektrogrāfu ar izšķirtspēju (R~67000). Ir veikta šīs zvaigznes ķīmiskā sastāva analīze, izmantojot modeļatmosfēru un spektra sintēzes metodes. Noteikti zvaigznes atmosfēras galvenie fizikālie parametri (effektīvā temperatūra, brīvās krišanas paātrinājums, atmosfēras turbulences ātrums).

 Noteiktais metālu saturs [Fe/H] = -3.25 dex apstiprina, ka zvaigzne ir ekstremāli metālnabadzīga. Pārējo elementu saturs parāda, ka HE0056-3022, visticamāk ir sarkanā milžu zara zvaigzne kurā tikko ir sācies hēlija kodola degšanas process. Zvaigznes atmosfēra ir bagātināta ar alfa sintēzes procesa elementiem, sevišķi ar skābekli [O/Fe] = +1.45. Šādi elementi formējas II tipa pārnovu sprādzienos.
Balstoties uz šī pētījuma rezultātiem ir izstrādāts un aizstāvēts bakalaura darbs - A. Kļaviņš " Metālnabadzīgas zvaigznes HE0056-3022 augstas izšķirtspējas spektroskopija " (2014). Pētījuma rezultāti ir prezentēti starptautiskajā konferencē "Why Galaxies Care About AGB Stars III", kas notika Vīnē, Austrijā (2014) ar stenda referātu "Spectroscopy of the extremely metal-poor red giant HE0056-3022", autori -  A.Kļaviņš, A.Barzdis, O.Smirnova. Konferencē prezentētais referāts tiks publicēts " Astonomical Society Publications, Conference Series".

Nepieciešami vēl vairāku metālnabadzīgu zvaigžņu atmosfēru pētījumi vispārinošu secinājumu veikšanai par šo zvaigžņu grupu.

                                                                                        

           LU Astronomijas institūta direktors I.Eglītis

 

 

55 cm teleskopa darbības atjaunošana un teleskopu kupolu pārklāšana ar kompozītmateriāliem. Darbi veikti ar projekta ''Fotonika- LV'' atbalstu 2014.gada rudenī.